August 11, 2014

Aizvadītajā nedēļā kļuva zināms, ka par Latvijas sieviešu izlases galveno treneri apstiprināts Jurijs Fedulovs, kurš trenē arī junioru izlasi. Kā zināms, tad  nākamgad mūsu valstsvienība cīnīsies Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā, kurš notiks Valmierā. Tādēļ FloorballnewsW aicināja Fedulovu uz plašāku sarunu, iztaujājot viņu gan par šo, gan citiem ar izlasi saistītiem jautājumiem.

Fedulova kungs, paldies, ka atradāt laiku sarunai. Pirms runājam par valstsvienību un darāmajiem darbiem, vēlos vaicāt par Jūsu kandidatūru. Šī gada sākumā, kad noslēdzās konkursa termiņš uz Latvijas sieviešu izlases galvenā trenera amatu, mūsu rīcībā bija nonākusi neoficiāla informācija par kandidātiem. Bija pieteikušies trīs pretendenti, taču Jūsu uzvārda starp tiem nebija. Kā Jūs nonācāt izlases galvenā trenera amatā? Vai kāds Jūs uzrunāja šim amatam?

„Mani uzrunāja Latvijas Florbola Savienības valde un piedāvāja šo amatu, jo iepriekšējie kandidāti, acīmredzot, nebija kaut ko izdarījuši līdz galam. Piedāvājums man bija, un es to pieņēmu.”

Runājot vēl par kandidātiem, 13.maija LFS valdes sēdē tika pieņemts lēmums atbalstīt prezidenta Ilvja Pētersona ierosinājumu galvenā trenera amatam virzīt Veltu Cilinsku. Vai Jums ir kāda informācija, kādēļ tas tomēr nenotika?

„Es nezinu, kāpēc viņa savu kandidatūru atsauca vai kādēļ nenonāca līdz galam. Kas tur notika, jāvaicā Ilvim Pētersonam, jo arī es piedalījos valdes sēdē, kurā notika balsojums un biju par to, lai Cilinska būtu izlases galvenā trenere. Beigās kļuva zināms, ka viņa tomēr nebūs, un sanāca tā, ka amatu piedāvāja man.”

Kādas bija sajūtas, uzzinot, ka LFS valde ir atbalstījusi Jūsu kandidatūru valstsvienības galvenā trenera amatam?

„Tas ir solis uz priekšu. Patīkami ir tas, ka varēšu strādāt ar meistarīgāku komandu un pāriet citā līmenī. Trenējot U19 izlasi, bieži vien nācās atgriezties pie pašiem pamatiem, lai dotu sarežģītākus uzdevumus. Tas nebija viegli. Tagad nebūs jāpievēršas tādām spēles niansēm, kā piespēļu un metienu pilnveidošanai, māņkustībām, atbrīvošanos no pretspēlētājām utml. Tas viss paliek U19 izlasē. Šis ir nākamais līmenis manā karjerā. Katram trenerim ir sapnis strādāt ar komandu, kas tehniski visu prot un taktiski arī daudz ko māk. Jāpieliek tikai fiziskajā sagatavotībā un jāvirzās uz mērķi – katrā spēlē nospēlēt pēc iespējas labāk.”

Ķersimies klāt valstsvienībai. Viens no galvenajiem uzdevumiem, kas būs Jums jāveic kā izlases galvenajam trenerim, ir komandas sagatavošana 2015.gada Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīram, kurš notiks Valmierā. Kā ir plānots aizvadīt gatavošanās procesu? Vai ir jau veiktas kādas iestrādes?

„Esmu izveidojis sagatavošanās plānu, kurš iesniegts apstiprināšanai. Ja tas tiks akceptēts, tad katru mēnesi notiks treniņnometnes vai starptautiskās pārbaudes spēles, kā arī fiziskie treniņi. Plānots, ka pēdējā mēnesī pat divas nedēļas nogales cītīgi darbosimies.”

Līdz šim Jūs esat daudz strādājis ar jaunajām spēlētājām un vadījis Latvijas sieviešu U19 izlasi. Pēc kādiem kritērijiem tiks atlasītas kandidātes un vai lielajā valstsvienībā būs kādas jaunas vēsmas?

„Es uzskatu, ka jaunajām meitenēm arī ir jādod iespēja vismaz kandidēt uz izlasi un piedalīties nometnēs kopā ar iepriekšējo izlašu florbolistēm, un jāļauj sevi parādīt. Varbūt kāda no jaunajām pēkšņi ir labāka par ilggadējām valstsvienības spēlētajām. Konkrēti par sastāvu pašlaik neko nevaru pateikt, taču patīkami ir tas, ka nebūs tā, kā U19 izlasē - no 28 valstī spēlējošajām jāatlasa divdesmit labākās. Būs iespēja uzaicināt vismaz 30 spēlētājas, kuras patiešām varētu reāli pretendēt uz vietu valstsvienībā, un izvēlēties labākās divdesmit. Nebūs jābaidās no tā, ka nebūs, kas spēlē. Turklāt lielajai izlasei ir cita motivācija un vēlme pēc iespējas labāk nospēlēt. Tagad būs jāspēlē kvalifikācijas turnīrā...”

Tieši par to ir arī mans nākamais jautājums. Latvijas sieviešu izlasei PČ kvalifikācijas turnīrā būs jāmērojas spēkiem ar Šveices, Dānijas, Ungārijas, Spānijas un Francijas valstsvienībām. Salīdzinot ar abām atlikušajām Eiropas grupām, šķiet, ka mums ir paveicies. Kāds ir Jūsu viedoklis par mūsu grupu?

„Jā, grupa ir laba. Citās divās varētu klāties grūtāk, taču mūsu grupā lielākās pretinieces būs šveicietes un dānietes. Ar pārējām trim izlasēm mēs varam ļoti labi nospēlēt. Par Dāniju mēs it kā esam labāki. Grūti teikt, kā dāņi gatavosies, kāds būs mūsu izlases stāvoklis un ko pusgada laikā pagūsim izdarīt, taču es domāju, ka mēs varam mierīgi cīnīties par 2. un 3.vietu savā kvalifikācijas grupā.”

Droši vien principiālākā cīņa būs pret Šveices valstsvienību. Kā vērtējat Latvijas izlases izredzes uzvarēt šajā mačā?

„Cik esmu redzējis, gan vīriešiem, gan sievietēm zemapziņā nosēdusies doma: tos (TOP 4 valstu izlases) mēs nekad nevarēsim uzvarēt. Mēs varam viņas uzvarēt. Tādas pašas divas rokas un divas kājas, tādas pašas meitenes, tikai varbūt ātrākas un tehniskākas. Mums ir jābūt mazliet nekaunīgākiem, agresīvākiem, jāizsit viņas no savā ierastā spēles stila, jāaptur šveiciešu pulksteņa mehānisms un tajā jāsaliek spieķīši, lai šis mehānisms nerotētu tā kā Šveices pulkstenis, tēlaini izsakoties. Man ir dažas idejas, kā to varētu izdarīt. Esmu redzējis vairākas Šveices U19 izlases spēles, un varu teikt, ka komandai ir ļoti labs mehānisms. Meitenes dara to, ko iemācījušās, un katra zina to, kas viņai jādara. Ja mēs izdarīsim to, ko būsim ieplānojuši, tad varētu būt interesanti. Protams, ar nosacījumu, ka mūsu dāmas ticēs tam, ka patiešām var uzvarēt. Piemēram, Latvijas vīriešu izlase iepriekšējā Pasaules čempionātā ticēja tam, ka var uzvarēt čehus, un to arī izdarīja. Kāpēc gan mēs nevarētu uzvarēt Šveicietes? Es domāju, ka varam.”

Noslēgumā par Jums pašu. Jūs esat viens no pieredzes bagātākajiem florbola treneriem Latvijā. Ilgus gadus esat strādājis ar Florbola klubu „Rīgas Lauvas”. Vienreiz esat bijis Latvijas sieviešu U19 izlases otrais treneris, četros Pasaules čempionātos esat vadījis junioru valstsvienību. Esat ieguvis lielu starptautisku pieredzi. Noslēdzot sarunu, vēlos vaicāt: vai šo iepriekšējo nedaudz vairāk kā desmit gadu laikā Jums bija ienākusi prātā doma, ka Jūs kādreiz varētu vadīt lielo izlasi un vai iegūtā pieredze Jums palīdzēs sagatavot valstsvienību lieliem panākumiem un uzvarām?

„Labs jautājums. Protams, kurš treneris nesapņo vai nav vēlējies kādreiz trenēt lielo izlasi. Jebkurš treneris savu karjeru sāk ar bērnu komandām, tad seko 1.līga, Virslīga, pēc tam, piemēram, manā gadījumā U19 izlase. Un, ja seko šāds piedāvājums vadīt lielo valstsvienību, tad kāpēc gan to neizmantot? Protams, katra trenera sapnis ir arī aizbraukt uz olimpiskajām spēlēm. Varbūt arī man nākotnē būs tāds gods, un es arī citiem treneriem to novēlu. Es domāju, ka iegūtā pieredze man palīdzēs, jo esmu redzējis dažādu valstu līmeņa florbolu, daudz dažādus taktiskos variantus, kā vadīt spēli, kas ir labi un slikti, kā panākt lūzumu spēlē, kā reaģēt... To visu esmu daudz redzējis, jo pats būdams daudzos Pasaules čempionātos skatījos ļoti daudz spēles. Pats arī esmu braucis uz vīriešu Pasaules čempionātiem gan Somijā, gan Čehijā. Tā kā viens mans pluss ir klātiene. Otrkārt, vairākas spēles esmu skatījies internetā. Līdz ar to domāju, ka nekas tik ļoti jauns un noslēpts nevienam nav. Florbolu visi spēlē līdzīgi, un taktikas ir līdzīgas. Protams, ir nianses, kuras treneri mēdz izmantot, ņemot vērā savu spēlētāju sagatavotību. Tad ir iespējams dažādos veidos variēt ar taktiku. Ir labi jāpazīst sava komanda, lai varētu eksperimentēt kaut ko jaunu. Ja sanāk, ļoti labi. Domāju, ka viss iepriekš minētais man noteikti palīdzēs.”

Paldies par interviju un vēlam veiksmi jaunajā amatā!

„Paldies!”