June 18, 2014

Pēdējo gadu laikā Latvijas skolās parādījušies arvien vairāk bērnu ar dažādām veselības un cita veida problēmām. Modernās tehnoloģijas un neveselīgs dzīvesveids ir devuši negatīvu efektu jauniešu turpmākajā attīstībā. To atzīst arī „Rubenes” treneris Jānis Dainis, kurš Žurnāla „Sports” diskusijā „Kā glābt bērnus no neveselīga dzīvesveida?” norādījis uz vairākām negatīvām tendencēm ar kurām viņam nācies saskarties strādājot ar topošajām florbolistēm.

Bērni negrib piepūlēties

Plašā publikācija Žurnālā „Sports” sadalīta vairākās daļās. Kā vienu no faktoriem „Rubenes” treneris min to, ka mūsdienu bērniem trūkst vēlmes pielikt maksimālu piepūli, pildot treniņu uzdevumus kā arī azarta. „Vadot mazajiem florbola pulciņus un trenējot meitenes no 11 gadu vecuma, redzu, ka mūsdienās bērniem ir zems grūtību slieksnis, viņi sevi saudzē, negrib piepūlēties, lai izpildītu treniņu uzdevumus, pieliekot maksimālu piepūli. Apstājas, paslinko, skatās. Otra problēma, ka nav azarta. Piemēram, meitene saņem laukuma centrā bumbiņu, viņai atliek tikai pielikt visus spēkus un doties uzbrukumā, jo ir iespēja iziet viens pret vienu un iesist vārtos, bet negrib iet uz priekšu — labāk dodas atpakaļ vai piespēlē citam.”  atzīst Dainis.

Katastrofāli kritusies koncentrēšanās spēja

Jānis Dainis norādījis, ka daudziem bērniem mazinās spēja koncentrēties, tādējādi nespējot pareizi izpildīt vienkāršus treniņu uzdevumus. Kā galveno iemeslu tam viņš min moderno tehnoloģiju ietekmi: „Kopš bērni izmanto modernās tehnoloģijas, katastrofāli kritusies koncentrēšanās spēja. Piemēram, meitenes nostājas rindā cita aiz citas. Dodu vingrinājumu, bet izmainu parasto kārtību, kā jāskrien un jāsit bumbiņa. Meitenes skatās uz mani, liekas, ka visu saprot, bet man nav ne jausmas, kur ir viņu domas, jo rezultātā neko nav dzirdējušas. Daļa putrojas un nespēj izpildīt vienkāršus vingrinājumus tādā secībā, kādā esmu parādījis. Piemēram, lieku 10 sekundes lēkt turp atpakaļ pāri līnijai uz labās kājas. Dažas sāk lēkt uz kreisās kājas... Saku, skriesim galopā ar kreiso plecu, dažas skrien ar labo. Trenerim vajag milzu pacietību, lai tiktu galā ar milzīgo izklaidību un nespēju koncentrēties. Tagad ir daudz tādu bērnu, kuri disciplīnas ziņā traucē skolotājiem un treneriem. Viņi vispār nav valdāmi, faktiski tā ir agresivitāte.”

Negatīva attieksme pret sportu

„Rubenes” treneris ir saskāries arī ar negatīvu attieksmi pret sportu pamatskolas vecāko klašu meiteņu vidū. Viņas baidās no pulciņiem. „7.- 8. klasē meitenes baidās un nenāk uz pulciņiem. Ja es pasaucu meiteni, kas sēž malā un skatās treniņu, piedāvāju florbola nūju un iespēju kopā ar visiem pamēģināt, tad dzirdu: „Man riebjas sports! Es negribu! Es tikai gaidu draudzeni.””

Skolotājos nav sporta organizatoru dvēseles

„Kad es meklēju meitenes savām treniņ grupām un lūdzu sporta skolotājus parunāt ar tām, kuras ir veiklākas, nereti skolotāji atbild: „Ai, Jāni, ko tu te ņemies! Neko neteikšu, ja tev vajag, tad meklē pats...”” uz skolotāju pasivitāti norāda Jānis Dainis.

Viņš atzīst, ka nereti skolotājiem trūkst vēlmes veicināt veselīgu un aktīvu dzīvesveidu bērnu vidū. „Nav skolotājos sporta organizatoru dvēseles. Reti ir gadījumi, kad bērns pēc sporta stundas no skolotāja sadzird: „Klau, puikas, uzspēlējam šodien septiņos vakarā futbolu!” Vai: „Gribu izbraukt ar riteni vakarā līdz ezeram. Kurš grib piebiedroties?” Cik skolotāju tā ierosina un paši izkustas vakaros kopā ar vietējiem bērniem?” retoriski vaicā Kocēnu kluba pārstāvis.

Bērniem nepieciešams vairāk kustēties

Lai izvairītos no veselības problēmām „Rubenes” treneris iesaka  bērniem vairāk un biežāk nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. „Lai bērnam būtu laba veselība, vairākas reizes nedēļā ir jākustas ar tādu slodzi, lai kļūtu grūti un krekls paliktu slapjš no sviedriem.”

„Man bija treniņos meitene, kura bieži žēlojās, ka sāp mugura. Pēc kāda laika skrēja kā zirgs un nekas vairs mugurai nekaitēja. Mugura nebija vāja, tā vienkārši nebija pieradināta pie slodzes. Citi man mēģina ieskaidrot, ka skoliotiskas stājas dēļ nedrīkst sportot — muļķības! Jāstiprina muguras muskulatūra, pēc tam jāliek klāt slodzes, un viss būs kārtībā. Ārstiem vajadzētu vairāk aicināt skolēnus sportot.” saka Dainis.

Raksta noslēgumā „Rubenes” treneris Jānis Dainis norāda: „Kopumā Kocēnu novads ir viens no fiziski aktīvākajiem Vidzemē, mums ļoti daudz bērnu sporto. Daudzi apmeklē arī sporta skolu, nodarbojas ar hokeju, daiļslidošanu, pat jāšanas sportu, bet tas ir milzīgs, nemitīgs dažu treneru un sporta entuziastu darbs, iesaistot un mudinot bērnus kustēties. Tomēr vēl arvien ir bērni, kuri nekustas un ienīst sportu, tāpēc vajadzētu ļoti nopietni Latvijā domāt par bērnu motivēšanu kustēties un par to, kāds tad ir sabiedrības mērķis — visiem resniem un slimiem dziedāt vai veselīgiem strādāt, priecāties un arī dziedāt?”

Izmantotie resursi:

http://www.sporto.lv/raksts/stulbais_sports